Piektdien, 28. jūnijā, Rīgas Skolēnu dome viesojās Cēsīs, lai sarunu festivāla “LAMPA” ie
tvaros veidotu diskusiju “Iepazīsties - pašpārvalde”. Tās mērķis bija izglītot par skolu pašpārvalžu un aktīvu skolēnu nozīmi skolas vides un izglītības sistēmas uzlabošanā.
Diskusija iesākās ar tās dalībnieku sadali divās grupās - viena grupa kopā ar Rīgas Hanzas vidusskolas pašpārvaldes konsultantu Aleksandru Langi runāja par vidi skolā un skolēnu iespējām to pilnveidot, taču otra grupa kopā ar Inesi Vilciņu no Skola2030 un Annu Īviņu no Izglītības un zinātnes ministrijas diskutēja par skolēnu iespējām līdzdarboties ar lēmējinstitūcijām un spēju ietekmēt ar izglītības sistēmu saistošus jautājumus.
Aleksandrs Lange iesāka diskusiju, mēģinot kopā ar pārējiem grupas biedriem noskaidrot, kas īsti ir skolas vide, kas ir pašpārvalde un kāda ir konsultanta loma tajā. Katram grupas dalībniekam tika dota iespēja dalīties stāstos par pieredzēto savas skolas pašpārvaldē un izteikt viedokli par iespējam palīdzēt pilnveidot skolu vidi. Grupa nonāca pie trim svarīgākajām atziņām:
- Ir svarīgi veikt aptaujas un uzzināt visu skolēnu viedokli;
- Nepieciešams rast problēmu risinājumus, iedziļinoties problēmās, meklējot risinājumus un piesaistot speciālistus;
- Lai pašpārvalde un tās dalībnieki attīstītos, jāsadarbojas ar dažādām organizācijām.
Annas īviņas un Ineses Vilciņas darba grupa savu diskusiju iesāka noskaidrojot to, ko dara pašpārvaldes un lēmējinstitūcijas un izprotot to nozīmi. Šī darba grupa meklēja problēmas skolu vidē un rada tām risinājumus:
- Ceļš blakus skolai nav drošs
-Iesaistīt pašvaldību;
-uzrakstīt savu redzējumu, piemēram, - izveidot vienvirziena ielu;
-izteikt viedokli pasākumos, kur tiek iesaistīti jaunieši – piemēram, jauniešu forumos, kuros satiekas jaunieši un lēmumpieņēmēji, arī policisti.
- Skolā nav vietas, kur uzlādēt telefonus
-Iet pie saimniecības daļas vadītāja;
-pašiem uz skolu ņemt powerbank.
- Nav, kur uzturēties starpbrīžos
-Aptaujāt citus skolēnus par to, kāpēc nepieciešama atpūtas, tikšanās vieta;
-iesaistīt citus jauniešus, iesaistīties mācību procesā;
-piemērs – jaunieši ierosināja mājturības skolotājam un skolēni stundu laikā uztaisīja atpūtas stūrīti no paletēm (paši uztaisa – paši sargā).
- Sociālo zinību stundas ir ļoti garlaicīgas un bez pievienotās vērtības
-Izrunāt skolēniem un skolotājiem savā starpā;
-vērsties pie klases audzinātāja vai mācību daļas;
-iespējas mainīt saturu, izmanotojot platformu Skola2030;
-pieaicināt papildu speciālistus stundās; pašpārvalde zina par papildu iespējām – nevalstiskajām organizācijām u.c.
- Skolas tualetēs nav bijis remonts un tur nekad nav rokas dvieļu
-Vērsties Skolas padomē;
-vērsties pie direktora;
-piemērs - uzrakstīt vēstuli direktoram un parakstu lapu reāli pielikt tualetē.
- Nav skolā pieejams dzeramais ūdens
-Veidot atklātu un tiešu komunikāciju;
-vērsties pie direktora;
-runāt ar vecākiem;
-vērsties pie pašvaldības, bet tas ļoti saasinātā līmenī, jo var novest pie konflikta;
-savākt parakstus;
-piemērs – iesaistīt medmāsu, uzsverot to, kāpēc nepieciešams dzert ūdeni.
Abas darba grupas apkopoja idejas uz papīra lapām un aplūkoja viena otras radīto. Rīgas Skolēnu dome diskusiju beidza ar īsu izsklāstu par jauniešu iespējām šovasar un interneta vietnēm, kur meklēt informāciju par aktuālo.